Sekojot līdzi pasaules tendencēm, arī kulinārijas industrijā ienāk tehnoloģijas, kas neatgriezeniski mainīs ēst gatavošanas paradumus. Tikmēr globalizācijas ietekmē šajā un nākamajās desmitgadēs vēlme nostiprināt un izcelt vietējo virtuvi un tradīcijas, ņemot vērā kultūru un paražu saplūšanu, tieši pieaugs, norāda pavārs, gaļas ražotāja “Forevers” projekta “10 desmitgades, 10 garšīgi stāsti” domubiedrs Mārtiņš Sirmais.

Tendences rāda, ka industrializācija atstās pozitīvu ietekmi uz cilvēkresursu izmantošanu. Turpināsies cilvēku darba aizstāšana ar mūsdienu tehnoloģijām tajās jomās, kur tas ir iespējams un nepieciešams, jo kulinārijas industrijā cilvēks ir pats svarīgākais un dārgākais resurss. 

Turpina M. Sirmais: “Gan restorāniem, gan mājsaimniecībām talkā nāks rūpnīcas, kuru pārtiku joprojām redzēsim veikalu un lielveikalu plauktos, piemēram, vitrīnās sagrieztus gaļas gabaliņus – jau ar pievienotajām garšvielām un mērcēm. Tas, protams, nenozīmē, ka pārtikas produktus tostarp gaļu vairs nevarēsim nopirkt no zemnieku saimniecības – drīzāk notiks pārtikas ražošanas standartizēšanās. Tās rezultātā visos pārtikas ražošanas ķēdes posmos tāpat kā līdz šim būs pieejami droši un kvalitatīvi pārtikas produkti, kas pakārtoti vienotiem standartiem. 

Attīstoties ēdienu pagatavošanas tehnoloģijām, arī nākotnē būs aktuālas iekārtas, kas kulināram – profesionālam vai entuziastam – palīdzēs labāk kontrolēt maltītes pagatavošanas procesus. “Ar šādām iekārtām pavāri varēs precīzāk noteikt, cik ilgi ēdiens ir jāgatavo un kādā temperatūrā,” piebilst M. Sirmais.

Savukārt, raksturojot Latvijas virtuvi nākamajās desmitgadēs, M. Sirmais norāda, ka pretēji bažām, ka globalizācijas ietekmē pazaudējam savas tradīcijas, patiesībā notiek pretējais efekts.

Turpina M. Sirmais: “Nākamās un aiznākamās desmitgadēs turpināsies nacionālās identitātes un vietējās virtuves nostiprināšanās, kas tiks īpaši izcelts globalizācijas dēļ. Laikmetā, kad saplūst kultūras, tradīcijas un paražas, vēlme saglabāt savējo ir lielāka. Tomēr svarīgi ir atcerēties, ka nacionālais ēdiens ir tas, ko nācija ēd šobrīd, un, iespējams, kāds no šā brīža laikmetīgiem ēdieniem būs aktuāls arī nākamajās desmitgadēs.”