1969—1978

   “Forevers”: sestāsdesmitgades stāsts

site creation software

Padomju Savienību veidoja 15 ģeogrāfiski un kultūras ziņā atšķirīgas republikas. Viens no šādas valsts pastāvēšanas nosacījumiem bija mākslīgi radītas, bet tomēr vienotas sociālekonomiskās, tajā skaitā gastronomiskās telpas izveide.

Pirmkārt, tas paredzēja dažādām tautām raksturīgo ēdienu ieviešanu citu padomju tautu virtuvēs. Otrkārt, tika izveidots vienots recepšu standarts, ko nodrošināja sabiedriskās ēdināšanas sistēma, – kotleti bija paredzēts gatavot pēc vienas receptes gan Vladivostokā, gan Rīgā. Treškārt, tapa jauni ēdieni, kas visās republikās atspoguļoja padomju modernizācijas procesus.

Savukārt ideoloģisko nostādņu īstenošanai tika organizēta jaunu kulināro pieredžu apgūšana. Tā izpaudās dažādos veidos: sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos tika organizētas citu republiku kulinārijas dienas. Pavāri, īpaši no Kaukāza republikām, brauca pieredzes apmaiņā uz citām republikām, visbiežāk, lai apmācītu Kaukāza ēdienu gatavošanā. Latvijas pavāri piedalījās vissavienības konkursos, kur uzzināja par kopīgām tendencēm. Tika izdoti pavārmākslai veltīti recepšu krājumi, žurnāli, kuru auditorija bija visa Padomju Savienība.

Ēdnīcu ēdieni tika iekļauti pavārgrāmatās, un pamazām Latvijas virtuvē nostiprinājās tādi ēdieni kā šašliks, plovs, pelmeņi, azū, un īpaši zupas – harčo, soļanka, okroška, rosoļņiks. Jāatzīst, ka ēdieni tika pielāgoti vietējo iedzīvotāju garšas paletei – galvenokārt izmantoja cūkgaļu vai liellopu gaļu.

Laba ilustrācija šim procesam bija šašliks. Tas latviešu valodā sarakstītās pavārgrāmatās sastopams jau krietni agrāk, taču, neraugoties uz to, receptes bija atšķirīgas. Padomju Latvijā šašliks ienāca no Kaukāza virtuves, kas tika īpaši popularizēta Padomju Savienībā. Tika veidotas īpašas “šašļičnajas” jeb vietas, kas līdzīgas bistro un kur galvenais ēdiens bija šašliks.

Negaidīts pavērsiens bija šašlika iekļaušana tradicionālo ēdienu sarakstā vienos no nacionālākajiem Latvijas svētkiem – Jāņos. Tradicionālais šo svētku mielasts ietver ēdienus no zemnieku virtuves – Jāņu sieru, speķa pīrāgus un alu. Tomēr apmēram 1970. gados Jāņu ugunskurs reti kad bija iedomājams bez šašlika cepšanas.


Par projektu

Gaļas produktu ražotāja “Forevers” izcilas garšas stāsts “10 desmitgades, 10 garšīgi stāsti” ir tapis sadarbībā ar pavāru Mārtiņu Sirmo, daudzu recepšu autori Antoņinu Masiļūni, pētnieci, Dr.art. Astru Spalvēnu, atklājot Latvijas virtuves veidošanās tradīcijas 100 gados. “Forevers” kopā ar domubiedriem katru desmitgadi atklāj ar spilgtāko gaļas ēdienu un tā recepti, meklējot atbildi arī uz jautājumu, kāda būs Latvijas virtuve turpmāk? Sekot projektam un izmēģināt receptes iespējams “Forevers” vietnē: www.forevers.lv/receptes 


Kontakti

Granīta iela 9A, Rīga
[email protected]
+371 60001100