60. gadus padomju virtuvi raksturo labklājības pieaugums. Tomēr pavārgrāmatu radītais iespaids, ka padomju valstī valda pārpilnība un nevienam nekā netrūkst, neatbilda realitātei. Daudzu preču pieejamība bija ierobežota, valdīja hierarhiska uztura piegāde, nevienlīdzību uzturēja deficīts un blata sistēma – savstarpēju pazīšanos tīklojums, kas nodrošināja iespēju saņemt preces ārpus veikala.
Tā kā daudzi produkti, piemēram, augstvērtīgās zivis, importa produkti, noteiktu veidu konservi, nebija pieejami visiem, ēdnīcu sistēma nodrošināja, ka vismaz gaļas ēdieni, kas bieži trūka pēckara gados, tagad bija pieejami visiem un katru dienu. Paaugstinoties labklājībai, īpaši nostiprinājās cūkgaļas vieta Latvijas virtuvē. Jāatzīst, ka padomju laika pieeja uzturzinātnei noliedza visu atšķirīgo un tas skāra arī uzturu – netika atzīts veģetārisms, līdz ar to tika uzturēta ideja, ka gaļa ir nepieciešama ikvienam valsts iedzīvotajam katru dienu.
Savukārt gaļas veidu dažādības ziņā padomju periods ir ļoti nabadzīgs – faktiski dominēja cūkgaļa. Pat pārņemot citu republiku ēdienus, oriģināli izmantotā liellopa vai jēra gaļa Latvijā tika aizstāta ar cūkgaļu.
Viens no populārākajiem cūkgaļas ēdieniem – karbonāde – ir nozīmīgs elements stāstā par padomju virtuvi, jo tās pagatavošanas principi šajā laikā ir bāzēti izteikti padomiskā garā. Ēdiens, kas šajā laikā saukts par karbonādi, starpkaru perioda pavārgrāmatās dēvēts par Vīnes šniceli, savukārt karbonādes bijušas ar kauliņu. Noņemot karbonādei kauliņu, iespējams to sagriezt plānāk, dauzīšana ar gaļas āmuru palīdz pagatavot arī dažādu iemeslu dēļ cietu gaļu, savukārt panējums palielina izstrādājuma svaru un apjomu.
Par dominējošo principu kļuvis aprēķins, kā no mazāka gaļas daudzuma pagatavot lielāku porciju skaitu. Turklāt padomju virtuves standarts ar ēdnīcu starpniecību pakāpeniski iespiežas Latvijas iedzīvotāju mājas virtuvēs. Par to liecina arī šajā laikā izdotās pavārgrāmatas, kas vienlaikus adresētas gan sabiedriskās ēdināšanas pavāriem, gan tiem, kas gatavo mājās. Uz profesionālu recepšu pielietojumu norāda arī pieraksti, ka receptes paredzētas vienai personai, tātad paredzēts reizināšanai ar nepieciešamo porciju skaitu.
