1939. gads uzskatāms par atskaites punktu nacionālās virtuves veidošanā, tika izdots liels skaits pavārgrāmatu. Pēkšņas izmaiņas ēdienu izvēlēs ieviesa Otrais pasaules karš.
Šajā laikā tika iespiestas īpašas t.s. “kara laika” pavārgrāmatas, kuru saturiskais pamats meklējams iepriekšējās desmitgadēs. Pirmā pasaules kara laikā Vācijā sāka izdot nelielas brošētas pavārgrāmatas ar pamācībām, kā izdzīvot kara apstākļos: kā pagatavot ēdienu, maksimāli taupot resursus, kā aizvietot nepieejamos produktus.
Latvijā šādas pavārgrāmatas tika izdotas galvenokārt t.s. “vācu laikā”, turklāt tās īstenoja vēl kādu uzdevumu: uzturēja iepriekšējās kārtības nepārtrauktību, neraugoties uz ierasto uzturvielu trūkumu.
Kara un pēckara gadi Latvijas iedzīvotājiem bija īpaši grūti, pārtikas trūkums un kartīšu sistēma ilga līdz 1950. gadiem. Vairākas produktu grupas nebija pieejamas pietiekamā daudzumā, īpaši dzīvnieku valsts produkti. Uzturu veidoja dārzeņi, mazvērtīgāki piena produkti, gaļas subprodukti un liesas zivis.
Par 1940. gados valdošo trūkumu vēsta kāpostu vīstokļu sastāvs. Lai pagatavotu maltīti ģimenei, nepieciešams neliels pikucītis maltās gaļas, bet ēdiena kopējo apjomu veido pievienota rīvmaize un sakapāts kāposts; lai maisījums turētos kopā, tas ietīts kāpostu lapās.
